Kurš gudrāks: Molibdēns vai Grafīts??

Ir zināms, ka cietās smērvielas tādas kā molibdēna disulfīds un grafīts ir neaizstājams eļļotājs situācijās, kad pati smēre no eļļojamā mezgla ir iztecējusi. Bet kura cietā smērviela ir labāka kā litija/kalcija ziedes piedeva – molibdēna disulfīds vai grafīts?
Nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu. Abas šīs cietās smērvielas ir ļoti stabilas augstās temperatūrās un ļoti labi iztur lielas slodzes, kā arī triecienslodzes. Gan molibdēna disulfīdam, gan grafītam ir zems berzes koeficients lielas slodzes apstākļos.
Atšķirības ir niansēs: molibdēna disulfīds praktiski nereaģē ar skābēm un skābekli, kas to padara pret izcilu aizsargu pret korozijas riskiem. Taču mitrā vidē molibdēna disulfīda spējas aizsargāt pret koroziju atsevišķos gadījumos ir zemākas. Turpretī grafīts ir izcils eļļotājs mitrā vidē. Pat vairāk – lai notiktu efektīva eļļošana ar grafītu ir nepieciešams ūdens tvaiks jeb mitrums. Grafīta izmantošana vakuuma apstākļos nav efektīva.
Labas kvalitātes grafīts spēj izturēt pat 450C grādu temperatūru.
Taču viss mainās, kad salīdzinām konkrētas smērvielas kā gala produktus. Molibdēna disulfīds vai grafīts parasti veido tikai ~1% no ziedes sastāva (atsevišķos gadījumos vairāk). Tāpēc noteicošie faktori, kā strādās konkrētā ziede kā gala produkts, eļļojot tehnikas mezglus, būs pašas ziedes ķīmiskais sastāvs un tehnoloģija, kā ziede ir iebiezināta un bagātināta ar citām komponentēm un piedevām?

Atpakaļ
Uz augšu